Savu lauku māju saņēmu kopā ar milzīgiem ķiršu kokiem, kurus šaipusē sauc par alus ķiršiem. Līdz ar ābelēm tie ir lielākie un krāšņākie ziedētāji manā sētā. Tie nav nekādi zemie leišu ķirsīši, lai tiktu pie skābajām ogām, vajdzīgas kārtīgas trepes. Vīrs man tādas sagādājis, un es tagad varu justies kā diriģents strazdu korim, kuri tiek pie lielākās ražas daļas.

Mani interesē ne tikai augļi, bet reizēm vairāk koku ziedi un lapas. Katru pavasari smaržoju ķiršu ziedus un nospriežu, ka destilēt nav vērts, īsti nav tā aromāta. Pērn, kad sausuma dēļ, zāli pļaut nevarēja, mums saauga bieza ķiršu atvašu audze. Sasēju pirtsslotas un izdestilēju arī. Hidrolāta aromāts ļoti patika pirts gariņam, meitenes un pirtniece reiba no laimes. Ko tas mums var dot?

Ķirsis ir ļoti dāsns un labvēlīgs ģimenes koks. Sniedz garīgo stabilitāti, spēju izprast dzīves pamatvērtības. Noder vietā un laikā. Spēj dziedēt fiziskā ķermeņa iekšējās rētas.

Ķirsis satur aspirīna analogu, svaigas ogas var palīdzēt uzveikt galvassāpes un drudzi. Ogu mīkstums satur arī kumarīnu, tā ir viela, kas aptur asiņošanu un mazina trombu veidošanos. Kaltētas lapas liek pie organismu spēcinošām tējām, bet ar svaigām aromatizē aroniju sīrupu un marinē gurķus. Izrādās, ka ļoti vērtīgi ir arī ķiršu kàtiņi. Tie noder tējās pie saaukstēšanās slimībām, kā ārī pret aptaukošanos un aknu vainām.

Svaigus ķiršus ēdam cik nu katrs varam, jo to ķīmiskais sastāvs ir ļoti bagātīgs.

Ķiršu lapu hidrolātu izmanto:
- Ādas kopšanai un mitrināšanai, pirmo krunciņu mazināšanai,
- Brūču un sastrutojumu kopšanai,
- Mutes dobuma skalošanai,
- Nervu nomierināšanai un patīkamam atslābinājumam.

Ievas, ķirši, plūmes, mandeles, aprikozes un persiki ir radinieki, un ir apvienoti vienā Prunus ģintī, tādēļ to ietekme varētu būt līdzīga. Var skatīt jau iepriekš rakstīto par šiem skaistajiem ziedētājiem ar brīnumgardajiem augļiem.