Dzeloņplūme
(Prunus spinosa)
Latvijā ir iestājies trakums! Plūmju ziedēšanas vājprāts! Visi pagalmi zied baltās un rozīgās kupenās. Šī gada dīvainais pavasaris ir izkārtojis tā, ka kļavas, plūmes un ievas zied vienlaicīgi.Pērn plūmju ziedēšana sākās 20 dienas agrāk. Ievas gan pieturas pie saviem datumiem.
Gribu pastāstīt par dzeloņplūmēm, jo daudzi par tādām neko nav dzirdējuši. Un arī man skolā par tām neko nestāstīja.
Pirms daudziem gadiem, vēlu rudenī, mans brālis no Kokšķeles muižas atveda sauju vīnogu izmēra, tumši zilus augļus ar lielu kauliņu viducī. Ar mammu tādus redzējām pirmo reizi. Likām zemē un mums izauga. Izstādījām uz lauka, lai saņemas brašuļi. Pirmajā gadā vēl nekas, bet nākamajos - no katra pumpura izauga dzelonis, kas turpmāk izauga par zaru. Jā, tādi mežoņi mums vēl nebija bijuši. Bet ieradās vāciete Ortrūde, kas dzīvoja Burtniekos, un ar lielu sajūsmu iegādājās vairākus stādus. Ooooo,dzeloņplūmes! Tātad tas ir kaut kas vērtīgs!
Vēlāk dzirdēju stāstu, ka Marija ar Jēzu, ceļodami pa diezgan mežonīgu apvidu, esot piesēduši dzeloņplūmes ēnā. Spēku jau viņus bija atstājuši, bet apēdot dažas plūmītes, viņi atguvušies, un varējuši turpināt ceļu.
Šodien, darbojoties ar ērkšķainajiem zariem, man šķiet, ka Jēzus pēdejais kronis bija darināts no dzeloņplūmju zariem.
Tad atklājām, ka Weleda gatavo eliksīru no mazajām plūmītēm, kas stiprina imunitāti un nervus pie lielām intelektuālām slodzēm. Palīdz spēka izsīkuma brīžos. Piemērots grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kurām nepieciešams spēks jaunas dzīvības radīšanai un barošanai.
Dzeloņplūme sevī apvieno mežonīgu būtību ar smalku un maigu skaistumu. Plūme rūpīgi krāj Saules spēku, neizšķiežot to lielos un garšīgos augļos. Mazie auglīši baudāmi vien vēlu rudenī pēc salnām.
Tā kā neviens tādus mežoņus savā dārzā nevēlējās, tad es 17 kociņus iestādīju uz robežas savā lauku mājā, nemaz nenojaušot, kādu brīnumu esmu ieguvusi. Ar dzeloņplūmēm jābūt ļoti rāmam un uzmanīgam, jo katra neveikla kustība var būt ļoti sāpīga.
Tagad esmu noreibusi no rūgtā plūmju-mandeļu aromāta. Ceru, ka gulēšu mierīgi un sapņošu brīnišķīgus sapņus. Plecu gali gan sūrstēs no saules un vēja, bet arī tas piederas pie pirmā saules trakuma. Ja šads laiks pieturēsies, tad jau rīt smalkās plūmju ziedlapiņas lidos pa vējam. Bet ērkšķi izaugs par zariem, un nākamgad atkal saplauks ar reibinošu skaistumu. Es dalīšos ar dzeloņplūmju ziedūdeni, un mēs visi būsim ļoti, ļoti stipri.