Ābeles ziedēšana
Ābeles ir mani koki. Tajās var tik ērti sēdēt un izvairīties no dārza darbiem, vismaz tā šķita bērnībā. Nekas nevar būt skaistāks par ziedošu ābeli! Labi, ka ābeles ir baltas un visu nokrāsu rozā toņos. Pret zilajām debesīm tās ir kā mākoņi uz zemes. Es iekāpju šajā mākonī, un mani pārņem dīvainas sajūtas. Sākumā aizžņaudzas kakls, un tad asaras sāk birt kā pupas. Tas nav žēlums par ziediem ko noplūcu, jo ābelei būs mazāk jānopūlas ar ābolu briedināšanu. Tas ir kauns ābeles priekšā par to, ka tieši vakar atkal biju to nodevusi. Es nonicināju pēdējos, ziemu pārcietušos , mazos ābolīšus. Ar kāru aci noskatījos uz mango un ananāsiem, un nopirku banānus. Tā tas nav vienmēr, kamēr ir pašu vai draugu audzēti āboli, es ļoti labprāt ēdu tos. Bet tomēr, cik ļoti bieži mēs nenovērtējam savas zemes augļus. Tālajā zemē Bali man gadījās piedzīvot, ka vietējie iedzīvotāji bija izvēlējušies tieši ābolus un arī citus augļus, lai uznestu tos tūkstošpakāpienu kalnā, kur templī tos priesteri svētīja. Arī es tiku apdāvināta ar šādu svētību saņēmušu augli, jo mums nav lemts spert kāju šai svētajā vietā. Ābeles šai zemē neaug, un katrs ābolītis, rūpīgi iepakots ,stāv veikala augstākajos plauktos. Tātad - ļoti dārgs. Nez no kuras zemes nācis? Mūsu paskarbajā klimatā izaug visaromātiskākie.
Kurā brīdī mēs zaudējam sapņus, kas saistīti ar mūsu zemi? Tās svešās zemes gan vilina, gan aicina, gan arī viļ. Un mēs sapņojam par siltajām un tālajām zemēm.
Ābeles ziedi ir sapņi par saviem bērniem-āboliem. Tiem ābele atdod visus spēkus. Tik daudz, ka nākamajā gadā nav spēka ziedēšanai. Gadās, ka pēc pārbagātas ražas, ābele pat aiziet bojā. Arī mēs savus sapņus atdodam saviem bērniem. Tas ir mantojums, ko viņi saņem piedzimstot. Mūsu sapņus par laimi, par mīlestību, par prieku, par piedzīvojumiem, par baudām, par dzīvi. Arī mēs visi esam saņēmuši šos sapņus no saviem vecākiem. Tā sapņi ir atceļojuši pie mums no aizlaikiem, un sapņiem ir jāturpinās, nedrīkst pārtrūkt sapņotāju ķēdīte. Šobrīd ir laiks, kuru daudzi uzskata par nepiemērotu bērnu radīšanai. Mani vecāki ir dzimuši kara laikā. Kādus miera sapņus viņu vecāki sapņoja? Tai gadā, kad mēs visi kopā sapņojām lielo sapni par Brīvibu, piedzima mans vecākais dēls. Ir atkal jaunu sapņu laiks. Kādi tie ir? Kad tie piepildīsies? Sapņosim visi kopā, un sapiepildīsies!
Ābeļziedu hidrolāts atraisa mātišķas enerģijas - izplata mieru, rod saskaņu un drošību. Dod drosmi sapņot.